Jaunas kiberdrošības lamatas - pieaug viltus juristu, finanšu ekspertu skaits
Jūlijā LMT Interneta sargs novērsa 72,2 miljonus kiberdraudu no vairāk nekā 4 miljoniem ļaunprātīgu vietņu. Lielāko apdraudējuma risku veidoja ļaunatūras un pikšķerēšanas uzbrukumi, tomēr arvien biežāk novērojamas arī rūpīgi plānotas krāpniecības shēmas, kurās kibernoziedznieki uzdodas par dažādu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem – strauji audzis viltus juristu, finanšu ekspertu un citu nozaru speciālistu krāpniecību riski. Šīs shēmas ir īpaši bīstamas, jo rada risku ilgtermiņā izkrāpt ievērojamas naudas summas un sensitīvus datus.
“Viltus profesionāļi ir viena no visbīstamākajām krāpniecības formām, jo bieži vien upuri apjauš situāciju tikai tad, kad jau ir zaudējuši nozīmīgus finanšu līdzekļus. Ja agrāk šādas shēmas vairāk tika asociētas ar pseido-ārstiem vai alternatīvās medicīnas pārstāvjiem, tad šobrīd arvien biežāk krāpnieki pozicionē sevi kā juristi vai citu nozaru speciālisti, izmantojot viltus solījumus un izspiešanas taktikas. Cilvēki, paļaujoties uz šķietami uzticamu autoritāti, nereti nonāk ilgstošās krāpniecības shēmās, kurās zaudē ne vien ievērojamas naudas summas, bet arī sensitīvus personīgos un finanšu datus. Krāpnieki izmanto rūpīgi plānotu psiholoģisku manipulāciju un steidzamības sajūtu, tādējādi iemānot upurus šķietami loģiskā sadarbībā, kas patiesībā ir rūpīgi izstrādāta lamatu sistēma,”
norāda LMT drošības dienesta direktors Egons Bušs.
Kā pasargāt sevi no viltus profesionāļiem? Ir divi izteikti sarkanie karogi, kam jāpievērš uzmanība. Pirmkārt, īsts jurists savu klientu pats nemeklēs sociālajos medijos rakstot privātas ziņas, kas uzbur biedējošu ainu par drīzumā gaidāmām tiesvedībām. Otrkārt, visbiežāk krāpnieki par saviem viltus pakalpojumiem pieprasīs norēķināties kriptovalūtā vai citos alternatīvos maksājuma veidos, ko visticamāk nedarītu godprātīgs pakalpojumu sniedzējs. Tajā pašā laikā ir arī citas nianses, kurām pievērst uzmanību, piemēram, neprofesionāla komunikācija, tostarp pareizrakstības un gramatikas kļūdas rakstu tekstos, kā arī pastiprināta interese par privātām tēmām. Tāpat krāpnieks nevilcināsies lepoties ar dalību dažādās nozares organizācijās - par to īstumu var ātri pārliecināties, izmantojot interneta meklētāju vai mākslīgā intelekta rīkus.
“Vienlaikus sabiedrībā joprojām pastāv stereotipi un maldīgi priekšstati par krāpniecības upuriem – nereti viņi tiek uzskatīti par neapdomīgiem cilvēkiem, kuri paši vainīgi savā nelaimē. Patiesībā krāpnieki kļūst arvien rafinētāki, izmantojot sarežģītas psiholoģiskās manipulācijas, kuru lamatās var nonākt jebkurš. Šāda stereotipiska attieksme ne tikai kavē atklātu sarunu par reālo draudu apjomu, bet arī apgrūtina krāpniecības gadījumu atklāšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un sabiedrības pasargāšanu,”
uzsver LMT drošības dienesta direktors Egons Bušs.
Joprojām aktuāli ir arī dažādi citi krāpniecības veidi – krāpnieku vidū nemainīgi populāras ir viltus interneta vietnes, kas uzdodas par labi zināmu zīmolu interneta veikaliem ar mērķi izkrāpt klientu privātos un banku datus. Jūlijā tika fiksēti gadījumi, kad krāpnieciskas lapas uzdevās gan par populāru apģērbu zīmolu ražotāju interneta veikaliem, gan par bērnu iecienītās spēles “Roblox” oficiālo vietni, tādējādi apdraudot gan pieaugušos, gan jaunākās paaudzes pārstāvjus.
papildu informācija:
Valdis Jalinskis | LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs
Mob. +371 29 248 645 | Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039, Latvija www.lmt.lv
Dalīties ar saiti
