LMT zvanu ugunsmūris divos mēnešos bloķējis vairāk nekā 2,3 miljonus krāpniecisku zvanu
LMT zvanu ugunsmūris pirmajos divos darbības mēnešos, kopš ieviests kopējais sakaru operatoru risinājums krāpniecisku zvanu novēršanai, ir pārtvēris vairāk nekā 2,3 miljonus krāpniecisku zvanu, liecina uzņēmuma apkopotie dati. Vienlaikus marta nogalē fiksēts būtisks aktivitātes pieaugums – īsā laika posmā bloķēti aptuveni 580 tūkstoši izsaukumu ar krāpnieku brīvi izvēlētiem, viltotiem Lietuvas mobilo tīklu numuriem.
“Pirmajā mēnesī pēc zvanu ugunsmūra risinājuma ieviešanas novērojām būtisku krāpniecisko zvanu apjoma samazinājumu, jo, sistēmiski bloķējot šādus mēģinājumus, to veikšana zaudē praktisku jēgu. Tomēr martā beigās novērotais krāpniecisko izsaukumu apjoma pieaugums kārtējo reizi apliecina, ka tehnoloģiskos risinājumus nepieciešams kombinēt ar nepārtrauktu modrību. Tāpat kā mēs pastāvīgi strādājam pie drošības risinājumu pilnveides, arī krāpnieki šim procesam seko soli solī, meklējot jaunus veidus, kā ievilināt upurus savās lamatās,” uzsver LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte.
Zvanu ugunsmūra risinājums ir ieviests starp Latvijas lielākajiem elektronisko sakaru tīkliem. Šīs sadarbības ietvaros notiek informācijas apmaiņa starp sakaru pakalpojumu sniedzējiem LMT, Bite Latvija, Tele2 un Tet. Šī kopīgā iniciatīva nodrošina informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību, lai efektīvāk ierobežotu krāpniecību ar Latvijas mobilo sakaru numerāciju un stiprinātu iedzīvotāju drošību digitālajā vidē.
Zvanu ugunsmūris analizē katru no ārzemēm ienākošo zvanu, milisekundēs izvērtējot, vai konkrētais numurs pieder konkrētam Latvijas operatoram un patiešām atrodas ārzemēs, vai pastāv aizdomas par numura viltošanu. Ja numurs ir viltots, ugunsmūris to bloķē, ja nē – ļauj tam sasniegt adresātu.
Lai gan tehnoloģiskie risinājumi arvien efektīvāk identificē un bloķē krāpnieciskos zvanus, būtiska loma joprojām ir arī sabiedrības informētībai. Krāpnieki bieži uzdodas par pazīstamiem uzņēmumiem, valsts iestādēm vai pat tuviniekiem, izmantojot sociālās inženierijas metodes un radot steidzamības sajūtu.
Ilze Saulīte izceļ četrus signālus, kas var liecināt, ka zvans, visticamāk, ir krāpniecisks:
· Zvanītājs rada viltus steigu un mudina uz nekavējošu rīcību, vilinot ar unikālu piedāvājumu vai draudiem par tūlītēju naudas zaudējumu;
· Prasība pēc sensitīvas informācijas – ne iestādēm, ne uzņēmumiem nav pamata telefonsarunā no klienta pieprasīt PIN kodus vai bankas datus;
· Neparastas pazīmes, piemēram, neierasta ciparu kombinācija vai zvans no ārvalstīm (ja tur nav biznesa vai privāto kontaktu) var būt signāli, ka zvans ir krāpniecisks;
· Neierasts sarunas stils – saruna svešvalodā vai ar stipru akcentu var liecināt, ka esi saņēmis krāpnieka zvanu. Tāpat pārāk tīra vai pat mehāniska valoda var vēstīt, ka krāpnieks izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas upura uzrunāšanai.
Ilze Saulīte uzsver: saņemot aizdomīgu zvanu, ieteicams nekavējoties pārtraukt sarunu un neiesaistīties tālākā komunikācijā. Par šādiem gadījumiem vēlams informēt savu operatoru, CERT.LV un Valsts policiju, jo savlaicīga ziņošana palīdz uzlabot drošības risinājumus un var mazināt krāpniecības riskus kopumā, pasargājot gan sevi, gan citus.
Papildu informācija: Valdis Jalinskis | LMT grupas sabiedrisko attiecību vadītājs
Mob. +371 29 248 645 | Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039, Latvija | www.lmt.lv
Dalīties ar saiti
