Lielākoties iedzīvotāji ievēro norādījumu #paliecmājās

Latvijas Universitātes un LMT pētnieki ir radījuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Pirmie rezultāti parāda, ka valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās.  

“Veicot mobilo datu analīzi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas un pēc tās, kā arī salīdzinot zvanu aktivitāti pērn un šogad martā, var droši apgalvot, ka tā liecina ne tikai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, bet arī par trauksmes līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšana ir būtiski ietekmējusi mobilo zvanu skaitu un arī cilvēku uzvedību Latvijā,” norāda LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš.

Dati parāda, ka visos nozīmīgākajos datumos – 12., 13. martā (tika izsludināta un stājās spēkā ārkārtas situācija) un 16. martā (paziņojums par pārtrauktiem regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem) ir būtiski pieaudzis zvanu skaits, gan salīdzinot ar šā gada marta sākumu, gan attiecīgo laika periodu pirms gada. Zvanu apjoms ievērojami pārsniedzis pat sarunu skaitu gadumijā.
 
Tāpat dati apliecina, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojusies uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām. Strauji darbdienās un arī brīvdienās kritusies mobilā aktivitāte Rīgas lidostā un visos lielākajos galvaspilsētas tirdzniecības centros, kā arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, Dailes teātrī un citās centrālajās vietās. Savukārt būtiski pieaugusi cilvēku aktivitāte Pierīgas un citu pilsētu dzīvojamajos rajonos, piemēram, Langstiņos, Mežkalnē, Mārupē, Carnikavā, Mellužos, Lapmežciemā, Ogrē, Siguldā, Jūrmalā u.c.

“Ir vairākas labas ziņas. Pirmā – COVID-19 krīze ir izdarījusi to, kas mums nebija izdevies gadiem. Tā ir atgriezusi cilvēkus Latvijas reģionos, būtiski atslogojot Rīgu. Otrā – mūsu dati apliecina, ka visi Latvijas reģioni, novadi un pilsētas pašlaik ievēro prasību palikt mājās, tāpēc pašlaik esam salīdzinoši labā situācijā. Vienlaikus iezīmējas vietas, kurās ir būtiski sekot līdzi, lai cilvēku daudzums nepārkāpj sociālās distancēšanās prasības,” uzsver LMT prezidents prof. Juris Binde. Kā liecina izpētes rezultāti, kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī gan darba dienās, gan brīvdienās strauji pieaugusi cilvēku aktivitāte atpūtas vietās – tostarp Jūrmalā un Salacgrīvā, kur citkārt šajā gadalaikā apmeklētāju skaits ir visai neliels.

Dati parāda, ka mainījušās ne tikai iedzīvotāju aktivitātes vietas, bet arī uzvedība darbdienās. Piemēram, pirms ārkārtas situācijas lielākā zvanu aktivitāte tika novērota plkst. 11.00 un 17.00. Savukārt pēc 12. marta izteikta zvanu aktivitāte tiek novērota tikai plkst. 11.00, pēc tam strauji mazinoties.

“Jau tagad ir skaidrs, ka ar mūsu pieeju varam turpināt situācijas monitoringu un nodrošināt lēmumpieņēmējus ar reāllaika informāciju par cilvēku lielākajām pulcēšanās vietām un uzvedības maiņu. Varam pateikt, vai cilvēki turpinās strādāt mājās, vai arī atgriezīsies darbā un ierastajā režīmā,” atzīmē G. Bērziņš.

Izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē “Lielos datus” – LMT mobilā tīkla  notikumu statistiku laika periodā no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam, kā arī nodrošina arī salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016. gada līdz pat šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumi apjoms ir 160 miljoni šā gada martā un 1,9 miljardi pēdējā gada laikā.

Uzzini vairāk: PĒTĪJUMS