Eksporta barometrs: Pērn lielāko apgrozījumu eksportā uzrādījušas tirdzniecības, rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, kā arī IKT nozare

Kā liecina “Eksporta barometrā” apkopotie dati, visas eksportējošās nozares 2023. gadā strādājušas ar peļņu. Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozare sasniegusi 21% peļņas maržu pirms nodokļiem, otrajā vietā ierindojoties informācijas un komunikācijas pakalpojumu eksportētājiem ar 16% peļņas maržu. Tradicionāli tirdzniecība, transports un rūpniecība bijušas vadošās eksporta nozares pēc eksportētāju skaita. Tieši rūpniecība bijusi viens no galvenajiem pievienotās vērtības radītājiem eksporta nozarē. Kā vadošā rūpniecības apakšnozare pēc  apgrozījuma un uzņēmumu skaita aizvadītajā gadā bijusi kokrūpniecība. 

Arī pērn TOP 3 eksporta nozarēm turpinājusi tuvoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, kuras uzņēmumi 2023. gadā apgrozījuši 1,9 miljardus eiro, kopējai peļņai pirms uzņēmumu ieņēmuma nodokļa sasniedzot 305 miljonus eiro. Zīmīgi, ka IKT nozare kopumā pērn nodokļos samaksājusi 901 miljonu eiro gadā, būtiski pārsniedzot vidējo eksportējošā uzņēmumu  rādītāju. Ja vidēji eksportējošs uzņēmums nodokļos samaksā 1,1 miljonu eiro gadā, tad IKT nozares eksportējošie uzņēmumi vidēji samaksājuši 1,7 miljonus eiro.

“Eksportējošie uzņēmumi šobrīd ir Latvijas ekonomikas galvenais balsts, un to apliecina arī “Eksporta barometra” jaunākie dati. Šie uzņēmumi ne tikai sniedz vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam, bet arī veicina infrastruktūras attīstību un inovāciju jaunradi biznesa nākotnes izaugsmei Latvijā. Ja šobrīd lūkojamies uz Latvijas eksportu, tas piedzīvo būtisku transformāciju – gan domājot par ieiešanu jaunos eksporta tirgos un atvadīšanos no vecajiem, gan radot jaunus eksporta produktus. Piemēram, ja ilgstoši Latvijas galvenie eksporta produkti bija dažādas rūpniecības preces, tad tagad redzam, ka tradicionālo nozaru TOP 3 tuvojas IKT nozare ar tehnoloģijās balstītiem pakalpojumiem un precēm,” norāda Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns.

Saskaņā ar “Eksporta barometra” datiem joprojām tikai neliela daļa Latvijas uzņēmumu investē pētniecībā un attīstībā: šo uzņēmumu skaits 2023. gadā sasniedzis 365. No tiem aptuveni puse bija eksportējoši uzņēmumi, pētniecībā un attīstībā vidēji investējot 598 000 eiro, kamēr neeksportējošie uzņēmumi šim mērķim veltījuši vidēji 98 000 eiro. 

“Mērķtiecīgas investīcijas attīstībā, tostarp pētniecībā, ir vitāli svarīga komponente, lai uzņēmums spētu radīt konkurētspējīgus un starptautiskajam tirgus saistošus produktus un biznesa modeļus. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas neatmaksājas uzreiz, turklāt veiksmīgs galarezultāts nav garantēts. Tāpēc tik daudzi uzņēmēji joprojām priekšroku dod investīcijām procesos, kas nes tūlītējus augļus, tādējādi neviļus bremzējot veselu tautsaimniecības nozaru attīstību. Tiesa, kopējā tendence lēnām uzlabojas – arvien vairāk uzņēmumu apzinās, ka vieta tirgū nevienam nav apsolīta un bez izpētes un centieniem radīt jaunus risinājumus rītdiena var būt skaudra. Labs piemērs ir IKT nozare, kas pētniecībai un inovāciju jaunradei velta daļu savu ieņēmumu. Tieši pateicoties šai tālredzīgajai domāšanai, Latvijas IKT nozare ierindojusies blakus TOP 3 eksportējošākajām nozarēm,” norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

“Eksporta barometra” apkopotie dati rāda, ka kopumā 2023. gadā pakalpojumu eksports pieaudzis par 200 miljoniem eiro jeb 3,5%, kamēr preču eksports ir krities par 2,3 miljardiem eiro jeb 10,5%. Arī preču eksportētāju skaits pērn samazinājies, sarūkot par 4%, bet pakalpojumu eksportētāju skaits 2023. gadā sarucis par 0,4%. 

Tiesa, lai gan eksporta un eksportētāju skaits krities, eksportējošo uzņēmumu sniegtais pienesums valsts budžetam bijis ievērojams. 2023. gadā eksportējošie uzņēmumi nodokļos samaksājuši 7,8 miljardus eiro, kas ir teju trīs reizes vairāk, nekā samaksājuši neeksportējošie uzņēmumi. Tieši eksportējošie uzņēmumi iemaksājuši lielāko daļu (98%) no uzņēmumu ienākuma nodokļa, valsts budžetam pienesot 482 miljonus eiro. Tāpat eksportējošie uzņēmumi iemaksājuši teju divreiz lielāku IIN un VSAOI apjomu, kas attiecīgi lēšams 2,5 miljardu un 1,3 miljardu apmērā. 

Eksportējošie uzņēmumi pērn algojuši 57% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, nodrošinot darbiniekiem vidēji lielāku atalgojumu nekā neeksportējošie uzņēmumi. Piemēram, 2023. gadā eksportējošie uzņēmumi par vienu darbinieku samaksāja 3600 eiro IIN un 6700 eiro VSAOI. Tikmēr neeksportējošiem uzņēmumiem šie rādītāji bija teju divas reizes zemāki – 1900 un 3500 eiro.

“Eksporta barometrs” ir pirmais vienotais eksporta datu atspoguļošanas rīks, ko radījusi Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets”, kas apvieno vadošos Latvijas eksportētājus un strādā, lai uzlabotu eksporta sektora konkurētspēju, veicinātu uzņēmumu izaugsmi un sekmētu valsts ekonomisko attīstību. Asociāciju veido 62 biedri ar kopējo apgrozījumu 2 miljardi eiro. “Eksporta barometrs” ir interaktīvs instruments, kas ilustrē eksporta kopainu un motivē dziļāk izzināt un izprast eksporta rādītājus. Šogad “Eksporta Barometrs” tapis, sadarbojoties “The Red Jackets” un Centrālajai statistikas pārvaldei, kā arī LMT.  Eksporta barometrs satur gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus – uzņēmēju pieredzes stāstus, kalpojot kā instruments, lai palīdzētu valsts pārvaldei un uzņēmējiem pieņemt lēmumus, kā arī informētu plašāku sabiedrību par eksporta pienesumu tautsaimniecības attīstībā.